uzprātot
uzprātot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzprātoju | uzprātojam | uzprātoju | uzprātojām | uzprātošu | uzprātosim |
2. pers. | uzprāto | uzprātojat | uzprātoji | uzprātojāt | uzprātosi | uzprātosiet, uzprātosit |
3. pers. | uzprāto | uzprātoja | uzprātos |
Pavēles izteiksme: uzprāto (vsk. 2. pers.), uzprātojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzprātojot (tag.), uzprātošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzprātotu
Vajadzības izteiksme: jāuzprāto
Avoti: LLVV