uzprasīt
uzprasīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzprasu | uzprasām | uzprasīju | uzprasījām | uzprasīšu | uzprasīsim |
| 2. pers. | uzprasi | uzprasāt | uzprasīji | uzprasījāt | uzprasīsi | uzprasīsiet, uzprasīsit |
| 3. pers. | uzprasa | uzprasīja | uzprasīs | |||
Pavēles izteiksme: uzprasi (vsk. 2. pers.), uzprasiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzprasot (tag.), uzprasīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzprasītu
Vajadzības izteiksme: jāuzprasa
1.Pajautāt (kādam ko).
2.intransitīvs Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti, to pārdodot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man pat vecāki to uzprasīja, kad uzzināja, ka precēsimies.
- Valmierā viņa nav un neviens viņam tagad neko nevar uzprasīt”.
- Viņš tev uzprasa kaut kādas lietas; ko darīt tādā situācijā?
- jo viņam Somijā kāds uzprasījis, kas Latvijā notiek ar roņiem,
- Tu aizmirsi uzprasīt, kādas ir viņas vēlmes.