uzpogāt
uzpogāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpogāju | uzpogājam | uzpogāju | uzpogājām | uzpogāšu | uzpogāsim |
| 2. pers. | uzpogā | uzpogājat | uzpogāji | uzpogājāt | uzpogāsi | uzpogāsiet, uzpogāsit |
| 3. pers. | uzpogā | uzpogāja | uzpogās | |||
Pavēles izteiksme: uzpogā (vsk. 2. pers.), uzpogājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpogājot (tag.), uzpogāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpogātu
Vajadzības izteiksme: jāuzpogā
1.Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
2.Īsu brīdi pogot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur mēs uztaisīsim uzpogājamu , lai varētu to aplikt ap kaklu
- Var viņam uzpogāt baudāmās atmosfēras galvu vai vienkārši pārsist kodu uz galvas ceļamās auss, būs " būvēti" 125zs ar nenosakāmu jaudu.
- Ja mazulis jau staigā, ir ērti, ja pēdas daļai ir uzpogājama ( vai piešūta) gumija, ko nostiept zem zābaciņa, - lai kombinezona staras neraujas uz augšu.