miestiņš1
miestiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miestiņš | miestiņi |
| Ģen. | miestiņa | miestiņu |
| Dat. | miestiņam | miestiņiem |
| Akuz. | miestiņu | miestiņus |
| Lok. | miestiņā | miestiņos |
2.Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šās pārbūves dēļ miestiņa dubļainās ielas visu rudeni stāv neapgaismotas.”
- Sākotnēji Bolderājas miestiņš izveidojās šaurā joslā gar Daugavas un Buļļupes krastmalu.
- Kad jaunībā nācām mājās, par savu miestiņu pašas maksājām!”
- Nabadzīgā miestiņa vietā te tagad ir glīta, moderna kūrorta pilsētiņa.
- Šī ir miestiņa vienīgā viesnīca, un viesu šeit vēl maz.