sastulbt
Lietojuma biežums :
sastulbt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sastulbstu | sastulbstam | sastulbu | sastulbām | sastulbšu | sastulbsim |
| 2. pers. | sastulbsti | sastulbstat | sastulbi | sastulbāt | sastulbsi | sastulbsiet, sastulbsit |
| 3. pers. | sastulbst | sastulba | sastulbs | |||
Pavēles izteiksme: sastulbsti (vsk. 2. pers.), sastulbstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sastulbstot (tag.), sastulbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sastulbtu
Vajadzības izteiksme: jāsastulbst
Apstulbt, parasti pēkšņi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To pateicis, svešais vīrs ņēma vīgriezi un, bārdu braucīdams, pameta kāziniekus bijībā sastulbušus.
- Tiklīdzkā ko iejautājos par tēvu, uz mātes kakla lielais asinsvads nostiepās kā striķis un mute sastulba gluži vai mencas pirmsnāves ieelpā.
- Nav nekā nejaukāka par melīgu , nepatiesu cilvēku , ne tikai cinismā sastulbušu , bet arī otru galējību jeb glaimīgi pārsaldu tādus ierasti kaut domās pasaucam par muļķiem un tinamies no tādiem ar labu prom , izvairāmies
- Sastulbstu!