sastumt
Lietojuma biežums :
sastumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stumjot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
1.3.formā: lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma); lieto: reti Saliekams3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri