sastūķēt
sastūķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sastūķēju | sastūķējam | sastūķēju | sastūķējām | sastūķēšu | sastūķēsim |
| 2. pers. | sastūķē | sastūķējat | sastūķēji | sastūķējāt | sastūķēsi | sastūķēsiet, sastūķēsit |
| 3. pers. | sastūķē | sastūķēja | sastūķēs | |||
Pavēles izteiksme: sastūķē (vsk. 2. pers.), sastūķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sastūķējot (tag.), sastūķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sastūķētu
Vajadzības izteiksme: jāsastūķē
Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar varu sastūķēti jau pirmajās rindiņās, tālāk savārījušies banālā, kunkuļainā biezputrā.
- Kad lielā vadoņa portrets sastūķēts makos un bikšu kabatās, tad tā neesot zaimošana.
- Es to visu sastūķēju atpakaļ un, aizvilcis smalko rāvējslēdzi, ieslidināju mēteļa kabatā.
- Sastūķējuši atkritumus maisos, visi atkrita kur kurais – kāds uz celma, cits tāpat sūnās.
- Ģimenes senās fotogrāfijas jāsastūķē galda atvilktnēs.