maigles
maigles sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | maigles |
| Ģen. | maigļu |
| Dat. | maiglēm |
| Akuz. | maigles |
| Lok. | maiglēs |
1.Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
2.Knaibles.
3.Vēža spīles.
Stabili vārdu savienojumiKā knaiblēs; kā ar knaiblēm; kā knaibles; kā knieblēs; kā maiglēs; kā ar maiglēm; kā stangās.
- Kā knaiblēs; kā ar knaiblēm; kā knaibles; kā knieblēs; kā maiglēs; kā ar maiglēm; kā stangās; kā ar stangām; kā knīpstangās; kā ar knīpstangām sarunvaloda, idioma — ļoti cieši, stipri (piemēram, spiest)
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izņēmu artēriju maigles un materiālu brūces aizšūšanai.
- Viņa nepagūst ieminēties par nāciena iemeslu, jo viņas lapsenīgi šmaugo vidukli puiša rokas sažņaudz kā maiglēs.
- 9.21. āķi un maigles svešķermeņu izņemšanai;
- 14.8. ekstrakcijas maigles un cēlāji;
- Un viņš atgrūda Ažu atpakaļ un satvēra tās roku kā ar maiglēm