knaibles
knaibles sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | knaibles |
| Ģen. | knaibļu |
| Dat. | knaiblēm |
| Akuz. | knaibles |
| Lok. | knaiblēs |
1.Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
Stabili vārdu savienojumiKombinētās knaibles.
- Kombinētās knaibles vārdkoptermins — instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai
1.1.Instruments zīmju iespiešanai vai izkniebšanai.
Stabili vārdu savienojumiKā knaiblēs; kā ar knaiblēm; kā knaibles; kā knieblēs; kā maiglēs; kā ar maiglēm; kā stangās.
- Kā knaiblēs; kā ar knaiblēm; kā knaibles; kā knieblēs; kā maiglēs; kā ar maiglēm; kā stangās; kā ar stangām; kā knīpstangās; kā ar knīpstangām sarunvaloda, idioma — ļoti cieši, stipri (piemēram, spiest)
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neveikli mēģināju atbrīvot roku, taču sirmā dāma turēja kā knaiblēs.
- Knaibļu koks, novārījies balts, atgādina pirkstus ar sakrokojušos ādu.
- Savukārt puikas labprāt izmantoja iespēju darboties ar āmuru un knaiblēm. «
- Kur gadās vandaļi ar šādām knaiblēm, tur šis nebūs palīgs.
- 22.8.3. bultskrūvju knaibles ( 61 cm);