knaģis
knaģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | knaģis | knaģi |
Ģen. | knaģa | knaģu |
Dat. | knaģim | knaģiem |
Akuz. | knaģi | knaģus |
Lok. | knaģī | knaģos |
knadzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[EH ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | knadzis | knadži |
Ģen. | knadža | knadžu |
Dat. | knadzim | knadžiem |
Akuz. | knadzi | knadžus |
Lok. | knadzī | knadžos |
2.novecojis Vadzis, āķis.
3.novecojis Rokturis (parasti koka).
4.Rīks zemes virskārtas apstrādei.
Avoti: LLVV, SLG, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču labākais frizūrā bija viegluma sajūta, kad smagos knaģus noņēma.
- Vecmāte ar knaģi aizspiež nabas saiti un sniedz man šķēres.
- Degļa nostiprināšanai vari izmantot veļas knaģi vai kādu citu mājās pieejamu priekšmetu.
- Arsēnijs savā kabinetā pie lampas ar knaģiem bija piespraudis desmitniekus.
- To nostiprina ar knaģiem, sakniebjot kociņu trauka augšpusē.