knadzis
knadzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knadzis | knadži |
| Ģen. | knadža | knadžu |
| Dat. | knadzim | knadžiem |
| Akuz. | knadzi | knadžus |
| Lok. | knadzī | knadžos |
1.Vecs zirgs.
2.Mazs bērns.
3.Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
Avoti: ME