maigle
maigle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maigle | maigles |
| Ģen. | maigles | maigļu |
| Dat. | maiglei | maiglēm |
| Akuz. | maigli | maigles |
| Lok. | maiglē | maiglēs |
1.novecojis Vēža kāja.
2.novecojis Žuburains stabs tīklu uzkāršanai.
3.novecojis Koks ar iešķeltu vai žuburainu galu, ko lieto čūsku vai vēžu ķeršanai, akmeņu lingošanai u. tml.
4.joma: militārās zinātnes Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām.
5.Mākslīgs orientieris, kārts vai ar krāsainām ģeometriskām figūrām, karodziņiem vai lampu speciāli ierīkota zīme.
Avoti: LE, MIL
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā bija mūžņu kritalās uzieta maza ausī iekniebjama maigle ar spīganu ugunskrāsas akmentiņu.