nobālēt
Lietojuma biežums :
nobālēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
nobālēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
2.parasti formā: trešā persona Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
2.1.Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem).
2.2.Kļūt ļoti blāvam (par gaismu, gaismas avotu).
2.3.lieto: reti Kļūt nespodram, necaurredzamam.
3.Kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
3.1.Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
3.2.Izzust, samazināties (piemēram, par slavu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri