izturēts
Lietojuma biežums :
izturēts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
izturēti apstākļa vārds
1.Divd. → izturēt.
2.Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) — par cilvēku; arī konsekvents.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
3.Noteikts, nemainīgs, noturīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri