sarakņāt
sarakņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarakņāju | sarakņājam | sarakņāju | sarakņājām | sarakņāšu | sarakņāsim |
| 2. pers. | sarakņā | sarakņājat | sarakņāji | sarakņājāt | sarakņāsi | sarakņāsiet, sarakņāsit |
| 3. pers. | sarakņā | sarakņāja | sarakņās | |||
Pavēles izteiksme: sarakņā (vsk. 2. pers.), sarakņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarakņājot (tag.), sarakņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarakņātu
Vajadzības izteiksme: jāsarakņā
1.Izrakņāt, parasti ļoti.
2.Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt3.
3.apvidvārds Samaisīt ogles krāsnī.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīga sarakņāta kā viens liels kurmja rakums.
- Bedres tika aizraustas, bruņurupucis atgriezās okeānā, tālāko darbu atstājot karstajai saulei, - un nu zem kveldām dienvidu debesīm baloja tikai sarakņātais salas liedags.
- Desmit tārpus sarakņāju,
- Jums ir cerība , ka tā mazāk sarakņās
- Visur ir sarakņāts, visur ir ceļamkrāni, ir daudz jaunu ēku, daudz jaunu debeskrāpju, pat jauni tilti.