sapogāt
sapogāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapogāju | sapogājam | sapogāju | sapogājām | sapogāšu | sapogāsim |
| 2. pers. | sapogā | sapogājat | sapogāji | sapogājāt | sapogāsi | sapogāsiet, sapogāsit |
| 3. pers. | sapogā | sapogāja | sapogās | |||
Pavēles izteiksme: sapogā (vsk. 2. pers.), sapogājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapogājot (tag.), sapogāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapogātu
Vajadzības izteiksme: jāsapogā
1.Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
1.1.Aizpogāt (kā vairākas, visas pogas).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Karbonādi sarullē, ar zobu bakstāmo “ sapogā”, cep cepeškrāsnī.
- Malkasvecis viņai sapogāja mēteli un piemeta pilnu krāsni ar šķilām.
- Gribot negribot jāsaraujas, jāsapogā mētelis līdz zodam un jāsilda pirksti azotē.
- Mani pirksti neklausīja, es nespēju atpogāt un sapogāt apģērbu,” atceras Solvita.
- Audzinātāja pārmeta arī, ka neprotu sapogāt pogas un nokāpt no gultas otrā stāva.