izkurināt
izkurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkurinu | izkurinām | izkurināju | izkurinājām | izkurināšu | izkurināsim |
| 2. pers. | izkurini | izkurināt | izkurināji | izkurinājāt | izkurināsi | izkurināsiet, izkurināsit |
| 3. pers. | izkurina | izkurināja | izkurinās | |||
Pavēles izteiksme: izkurini (vsk. 2. pers.), izkuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkurinot (tag.), izkurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkurinātu
Vajadzības izteiksme: jāizkurina
1.Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
1.1.Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
2.Kurinot izlielot (parasti malku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krāsni izkurina, un tad diennakti vai pat divas turas siltums.
- Izkurini maizes krāsni, vakarā ieliec, no rīta būs gatavi.
- Podnieks vai poddaris prot uzmūrēt savu māla cepli, pats to izkurina.
- Ja maizes krāsni vienu vakaru izkurina, tā trīs dienas tur siltumu.
- Kad nāks gatava, tiks padota ziņa un izkurināta pirtiņa.