fantazēt
fantazēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | fantazēju | fantazējam | fantazēju | fantazējām | fantazēšu | fantazēsim |
| 2. pers. | fantazē | fantazējat | fantazēji | fantazējāt | fantazēsi | fantazēsiet, fantazēsit |
| 3. pers. | fantazē | fantazēja | fantazēs | |||
Pavēles izteiksme: fantazē (vsk. 2. pers.), fantazējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: fantazējot (tag.), fantazēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: fantazētu
Vajadzības izteiksme: jāfantazē
1.Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu; arī sapņot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī heteroseksuāli dažkārt mēdz fantazēt par seksu ar sava dzimuma pārstāvjiem.
- Bet tas mums vēl ir plānā – vēl domājam un fantazējam.
- Mūsu domāšanai ir īpašība gremdēties pagātnē, iztēloties nākotni un fantazēt.
- Fantazējot vien par šādām iespējām prāts apmiglojās, grima saldā sapņojumā.
- Vizualizēju savu mērķi un fantazēju, kāds darbs man būtu vispiemērotākais.