1.Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu. // Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
// Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
2.Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko). Žestu valoda joma: valodniecība —
valoda, kuras zīmju sistēmu veido žesti un mīmika. Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:Korpusa piemēri:« Un viņš piecēlās un ar lielu žestu aizsoļoja prom. »
Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995. (Daiļliteratūra)
« No mana žesta viņa sapratusi, ka pagalam ir. »
Anna Žīgure, Es stāstu par Latviju (Tomēr tik tuvu). Rīga, Karogs, 2000. (Daiļliteratūra)
« Šim kandidātam trūkst atvērtu, izturētu un pabeigtu žestu. »
Ideālais prezidents, Vipi, 03.06.2015, populārā periodika. (Periodika)
Piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
