žestikulēt
žestikulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žestikulēju | žestikulējam | žestikulēju | žestikulējām | žestikulēšu | žestikulēsim |
| 2. pers. | žestikulē | žestikulējat | žestikulēji | žestikulējāt | žestikulēsi | žestikulēsiet, žestikulēsit |
| 3. pers. | žestikulē | žestikulēja | žestikulēs | |||
Pavēles izteiksme: žestikulē (vsk. 2. pers.), žestikulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žestikulējot (tag.), žestikulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žestikulētu
Vajadzības izteiksme: jāžestikulē
Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie ar neslēptu uzjautrinājumu noskatījās, kā viņa žestikulēdama aicina pūdeli.
- Atceros, ka viņš interesanti runāja, ļoti emocionāli, žestikulēja.
- Pirksti žestikulē, raustoties un lokoties, cenšoties piesaistīt dejotāju uzmanību.
- Atglaudis ar visiem desmit savas taukainās matu pinkas, viņš žestikulēdams iesāka:
- Esmu žonglējis ar pannu," Arturs rāda, žestikulējot ar rokām.