lāčāda
lāčāda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lāčāda | lāčādas |
| Ģen. | lāčādas | lāčādu |
| Dat. | lāčādai | lāčādām |
| Akuz. | lāčādu | lāčādas |
| Lok. | lāčādā | lāčādās |
Lāča āda (parasti kažokāda).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- - Atnes ūdeni, - kundze saka kalponei, tad, atmetusi sāņus biezo lāčādu, drebinādamās ar kailajām pēdām pieskaras vēsajai grīdai.
- Un ko citu var gaidīt, ja sieviete dzīvo viena, bez vīrieša, sedzas ar lāčādu un valkā tēva bikses, laiku pa laikam tās pāršūdama vai pielāpīdama.
- Noplūdis asinīm, izskraidījies un apmierināts viņš atgriezās mājās, noglāstīja izbāzeņa padevīgi pieliekto galvu un, apmierināti noņurdējies, nozvēlās uz baltās lāčādas ( arī tādā veidā man nācās pildīt trofejas lomu, bet lai jau — trofejai taču vienalga, vai viņa ir lācis, cūka, vilks vai lauva, līķis paliek līķis).
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.