pazvanīt
pazvanīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pazvanu | pazvanām | pazvanīju | pazvanījām | pazvanīšu | pazvanīsim |
| 2. pers. | pazvani | pazvanāt | pazvanīji | pazvanījāt | pazvanīsi | pazvanīsiet, pazvanīsit |
| 3. pers. | pazvana | pazvanīja | pazvanīs | |||
Pavēles izteiksme: pazvani (vsk. 2. pers.), pazvaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pazvanot (tag.), pazvanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pazvanītu
Vajadzības izteiksme: jāpazvana
1.Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
1.1.Zvanot neilgu laiku, signalizēt, lai pasauktu (kādu).
1.2.novecojis, transitīvs
2.sarunvaloda Piezvanīt (kādam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienkārši tā sanāca, ka uz to brīdi es nevarēju pazvanīt.
- Kritu panikā, pazvanīju vīram, kas ieteica palikt uz vietas.
- Beidzot Maja bija sadūšojusies pazvanīt policijai, un tā Polu arestēja.
- 10.03 pazvanīja pa tālruni 02 un paziņoja, ka plkst.
- Augusts pazvanīja kādam uz Līvāniem, tad teica — ej droši mājās…