sažuburot
sažuburot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sažuburoju | sažuburojam | sažuburoju | sažuburojām | sažuburošu | sažuburosim |
| 2. pers. | sažuburo | sažuburojat | sažuburoji | sažuburojāt | sažuburosi | sažuburosiet, sažuburosit |
| 3. pers. | sažuburo | sažuburoja | sažuburos | |||
Pavēles izteiksme: sažuburo (vsk. 2. pers.), sažuburojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sažuburojot (tag.), sažuburošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sažuburotu
Vajadzības izteiksme: jāsažuburo
1.Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem); sažuburoties.
1.1.pārnestā nozīmē Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Seriāla galvenais sižeta pavediens ir lineārs , taču pietiekami sažuburots , un sarežģīts , lai negarlaikotu skatītāju
- Taču Sveiļu pagalms ir plašs, te pietiek vietas Miķeļa tēva gandrīz pirms septiņdesmit gadiem stādītajam ozolam, kas tagad vareni sažuburojis, gan liepām un pamatīgai akai un saimniecības ēkām, kas būvētas ar aprēķinu, lai sētu pasargātu no ziemeļu vējiem.
- Piramīdas veida strūklaka, no kuras ūdens rit pa tievām caurulītēm, kas atgādina sažuburotu koku, tapusi astoņdesmitajos gados un šobrīd jau stipri nolietojusies, tomēr speciālisti saskata iespēju piešķirt tai jaunu elpu.