miklums
miklums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miklums | miklumi |
| Ģen. | mikluma | miklumu |
| Dat. | miklumam | miklumiem |
| Akuz. | miklumu | miklumus |
| Lok. | miklumā | miklumos |
1.Mitrums (parasti neliels).
2.Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To dzirdot, runcim ūsas sakustas, un acīs miklums parādās.
- Citādi miklums sagrauzīs unikālo kolekciju, ko namatēvs krāj visu mūžu.
- Bet tagad sausiņi ir sapelējuši, jo vagonu stūros nogūlies miklums.
- Bēdu nav, raudāt negribas, no kurienes tas miklums acīs?
- Sieva brida pa dziļu zāli, un viņas lindraku mala uzsūca rudenīgo miklumu.