šļuka1
šļuka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļuka | šļukas |
| Ģen. | šļukas | šļuku |
| Dat. | šļukai | šļukām |
| Akuz. | šļuku | šļukas |
| Lok. | šļukā | šļukās |
Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ātri atkorķēju konjaku un pa taisno no kakliņa ierauju pamatīgu šļuku.
- Peldkostīma krūšturis ik pa laikam šļuka lejup un Vanesai nācās to atkal koriģēt.
- Dīvainā kārtā kāda šļuka alkohola parasti padarīja viņu produktīvāku un uzlaboja darba rezultātus.
- Šļuka sarkanvīna lieliski papildinās, piemēram Boloņas mērci.
- — Karstas viras šļuka vēderam tagad tiešām noderētu...