iestūķēt
iestūķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestūķēju | iestūķējam | iestūķēju | iestūķējām | iestūķēšu | iestūķēsim |
| 2. pers. | iestūķē | iestūķējat | iestūķēji | iestūķējāt | iestūķēsi | iestūķēsiet, iestūķēsit |
| 3. pers. | iestūķē | iestūķēja | iestūķēs | |||
Pavēles izteiksme: iestūķē (vsk. 2. pers.), iestūķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestūķējot (tag.), iestūķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestūķētu
Vajadzības izteiksme: jāiestūķē
Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēckara gados tagadējā Jaunā viļņa galvaspilsēta atkal tika iestūķēta minētajā metropolē.
- - viņš auroja, un viņa padotie iestūķēja stobros kārtējos lādiņus.
- Viņš elsdams aizstiepa konfekti līdz Trīnas čībai un iestūķēja to iekšā.
- Gudrākās cenšas iestūķēt skurstenī matraci, lai idejas nelido iekšā. „
- Noslaucījām no sejas smaidu, savācām matus un iestūķējām cepurē.