sabradāt
sabradāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabradāju | sabradājam | sabradāju | sabradājām | sabradāšu | sabradāsim |
| 2. pers. | sabradā | sabradājat | sabradāji | sabradājāt | sabradāsi | sabradāsiet, sabradāsit |
| 3. pers. | sabradā | sabradāja | sabradās | |||
Pavēles izteiksme: sabradā (vsk. 2. pers.), sabradājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabradājot (tag.), sabradāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabradātu
Vajadzības izteiksme: jāsabradā
1.Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
1.1.Samīdīt (piemēram, sniegu).
1.2.pārnestā nozīmē Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
2.Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
2.1.Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
Stabili vārdu savienojumiSabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām.
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām idioma — tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo, ja es parādīšu vājumu, mani sabradās un noēdīs.
- Šis ir stāsts par vēstures un varas nežēlīgi sabradātiem cilvēku likteņiem.
- Rēgojās krāsmatas, mētājās sabradātas saimniecības lietas, saplēstu podu lauskas.
- Meklējot, staigājot mēs ar savām kājām netīšām sabradājām mazās radībiņas.
- Šajā ejā jaunāko klašu skolēni trešajā dienā bija sabradājuši sviestskābes kolbu.