salēkšķēt
Lietojuma biežums :
salēkšķēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | salēkšķēju | salēkšķējam | salēkšķēju | salēkšķējām | salēkšķēšu | salēkšķēsim |
2. pers. | salēkšķē | salēkšķējat | salēkšķēji | salēkšķējāt | salēkšķēsi | salēkšķēsiet, salēkšķēsit |
3. pers. | salēkšķē | salēkšķēja | salēkšķēs |
Pavēles izteiksme: salēkšķē (vsk. 2. pers.), salēkšķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: salēkšķējot (tag.), salēkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: salēkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāsalēkšķē
1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
1.1.Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tad viņi sāk vilkt ar lociņiem pār stīgām, nesakarīgas un nemākulīgas skaņas griež ausīs, sāk sāpēt acis un zobi, viņi velk un velk, galvas purinādami maniakālā aizrautībā, līdz viens no viņiem, salēkšķējušiem matiem, zodu iespiedis vijolē, aizvērtām acīm sāk dziedāt.
- Viņiem bija gandrīz neizturami to apzināties, viņi nebūtu spējuši pacelt uz Rūfusu acis, taču viņiem bija zināms, kāpēc viņš šonakt atrodas uz ielas, kāpēc caurām naktīm braukā metro vagonos, kāpēc rūc viņa vēders, kāpēc viņam salēkšķējuši mati un iesmirdušas paduses, kāpēc viņa bikses un kurpes ziemā tik plānas un kāpēc viņš neuzdrīkstas kaut kur piestāt un izčurāties.
- Viņš apmeta pāris loku ap galdiņiem un nolēma, ka vispievilcīgākā šajā kompānijā ir Regīna ar savu tikpat balto un salēkšķējušo kuci klēpī.
- Varbūt ir pat labāk, ja Jūs tikai lasīsiet manus vēstījumus un neskatīsiet manu sirmo, salēkšķējušo bārdu, dziļās rievas ap muti, blāvo acu skatienu un saracēņu zobena pāršķelto pieri.
- Vismaz te , dziļāk , smilšainā , stāvām nogāzēm ieskautā mazā ielejā , bez virsnieka un ceļotāja vēl bija tikai notiesātais trula izskata vīrs ar lielu muti , salēkšķējušiem matiem un neskūtu ģīmi un sargzaldāts , kas turēja smago važu , no kuras aizstiepās sīkākas važas , saslēgdamās notiesātajam ap kāju potītēm , rokām un kaklu , un ar savienotājķēdi tās bija savstarpēji sakaltas kopā