uzmusināt
uzmusināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmusinu | uzmusinām | uzmusināju | uzmusinājām | uzmusināšu | uzmusināsim |
| 2. pers. | uzmusini | uzmusināt | uzmusināji | uzmusinājāt | uzmusināsi | uzmusināsiet, uzmusināsit |
| 3. pers. | uzmusina | uzmusināja | uzmusinās | |||
Pavēles izteiksme: uzmusini (vsk. 2. pers.), uzmusiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmusinot (tag.), uzmusināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmusinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzmusina
Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir, Dieva mājas atņemšu, lopus uzmusina nākt pie viņa.
- Ko šis ļaudis uzmusinot,
- Arī to Susutis nedarīja, bet protestēdams pacēla savu balsi atklātības priekšā, kas izdarīja uzmusinošu iespaidu uz viņa līdzbiedriem, tā ka tie arī sāka vaimanāt par savu suņa mūžu, kas tiem nu jābeidz arī vēl tādā negoda kārtā, - un par ko?
- Es tikai brīnos par to, ka viņas tikai tagad jūs uzmusinājušas.
- Tagad uzmusināta un iesaistījusies senioru ansamblī “ Mežābele”. “