uzmutuļot
Lietojuma biežums :
uzmutuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par putekļiem, dūmiem u. tml.
1.1.transitīvs
2.Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
2.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) Iesāk mutuļot; panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļo.
2.2.pārnestā nozīmē Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
3.Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
3.1.Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri