izrietēt
Lietojuma biežums :
izrietēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) — piemēram, par domu, ideju.
2.Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē; pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
2.1.Tikt nosacītam, regulētam (ar vadošu likumu, lēmumu u. tml.) — piemēram, par pienākumiem, tiesībām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri