izriesties
izriesties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izriešos | izriešamies | izrietos, izriesos | izrietāmies, izriesāmies | izrietīšos, izriesīšos | izrietīsimies, izriesīsimies |
| 2. pers. | izrieties, izriesies | izriešaties | izrieties, izriesies | izrietāties, izriesāties | izrietīsies, izriesīsies | izrietīsieties, izrietīsities, izriesīsieties, izriesīsities |
| 3. pers. | izriešas | izrietās, izriesās | izrietīsies, izriesīsies | |||
Pavēles izteiksme: izrieties, izriesies (vsk. 2. pers.), izrietieties, izriesieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izriešoties (tag.), izrietīšoties, izriesīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izriestos
Vajadzības izteiksme: jāizriešas
1.Izvirzīties (uz priekšu) – par ķermeņa daļu.
2.Izdalīties (parasti par sviedriem).
3.Refl. → izriest2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nāksies tevi piežmiegt, pirms vēl esi pilnībā izriesies un paguvis dvē seli sagandēt,” Nastja sev pārmetoši teica.
- Tātad tiesiskā vardarbība izriešas ( to še nevar precīzāk izklāstīt) no kailās dabiskās dzīvības vainojuma, kas nevainīgi un nelaimīgi uzliek dzīvajam atmaksu, kura viņa vainojumu “ atmaksā”, un arī atvaino vainīgo, taču nevis no vainas, bet gan no tiesībām.
- Delfi , jagribi izrieties . Seit nevajag , ja tu esisportists
- Arī par tiem desmit ragiem uz viņa galvas es meklēju skaidrību un par to ragu , kas izriesās , kad trīs ragi bija izkrituši , un kam bija acis un mute , kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas un kas bija lielāks nekā visi citi
- Tas nav mīts, ka uzvelkot savu tautastērpu mugura iztaisnojas un krūtis izriešas.