izrietēt
izrietēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrietu | izrietam | izrietēju | izrietējām | izrietēšu | izrietēsim |
| 2. pers. | izrieti | izrietat | izrietēji | izrietējāt | izrietēsi | izrietēsiet, izrietēsit |
| 3. pers. | izriet | izrietēja | izrietēs | |||
Pavēles izteiksme: izrieti (vsk. 2. pers.), izrietiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrietot (tag.), izrietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrietētu
Vajadzības izteiksme: jāizriet
1.Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) – piemēram, par domu, ideju.
2.Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē; pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
2.1.Tikt nosacītam, regulētam (ar vadošu likumu, lēmumu u. tml.) – piemēram, par pienākumiem, tiesībām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas vienlaicīgi ir arī Labais, no kura izriet citas vērtības.
- Pēc jautājumiem - īsas pamācības, kas izriet no stāsta satura.
- Šī atšķirība ir dabiska un izriet no eksporta cenu modeļu rezultātiem.
- No tās izriet ilgas to sag lab ā t un vai rot!
- Galu galā realitāte izriet no mūsu uztveres spējām, interpretācijas iespējām.