izriest
izriest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izriešu | izriešam | izrietu, izriesu | izrietām, izriesām | izrietīšu, izriesīšu | izrietīsim, izriesīsim |
| 2. pers. | izriet, izries | izriešat | izrieti, izriesi | izrietāt, izriesāt | izrietīsi, izriesīsi | izrietīsiet, izrietīsit, izriesīsiet, izriesīsit |
| 3. pers. | izrieš | izrieta, izriesa | izrietīs, izriesīs | |||
Pavēles izteiksme: izriet, izries (vsk. 2. pers.), izrietiet, izriesiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izriešot (tag.), izrietīšot, izriesīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izriestu
Vajadzības izteiksme: jāizrieš
1.Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu).
2.parasti formā: trešā persona Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apgriezies viņš izgāja, un elkoņi vēl arvien bija mazliet izriesti.
- Jannis bezgala lepojās ar savu veiksmīgo dāvanu un staigāja, krūtis izriesis.
- To uzvelkot gribējās iztaisnot muguru un izriest krūti uz priekšu.
- Viņa sazīmēja viņa t-kreklu, kura piedurknes bija vardarbīgi izriestas uz āru.
- Viņa aizlika rokas aiz muguras un atbalstījās pret stenderi tā, ka augums bija izriests lokā. “