muzikants
muzikants vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | muzikants | muzikanti |
Ģen. | muzikanta | muzikantu |
Dat. | muzikantam | muzikantiem |
Akuz. | muzikantu | muzikantus |
Lok. | muzikantā | muzikantos |
muzikante sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | muzikante | muzikantes |
Ģen. | muzikantes | muzikanšu |
Dat. | muzikantei | muzikantēm |
Akuz. | muzikanti | muzikantes |
Lok. | muzikantē | muzikantēs |
1.Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
2.sarunvaloda Profesionāls mūziķis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārzemēs attieksme pret ielu muzikantiem ir daudz savādāka nekā šeit Latvijā.
- Vēl skatītājus izklaidēs Nīcas etnogrāfiskais ansamblis, Ielu muzikanti un karikatūristi.
- Kopš 1995. gada Rīds dzīvo kopā ar avangarda muzikanti Loriju Andersoni.
- Grupā ir seši muzikanti, no kuriem pieci ir profesionāli vokālisti.
- Taisnības labad jāsaka, ka muzikants šādi spēlējot var ilgi neizvilkt.