kvēlināt

Lietojuma biežums :

kvēlināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Stipri karsēt, tā ka kvēlo₁.

2.Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu); rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).

2.1.intransitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri