atģērbt
atģērbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atģērbju | atģērbjam | atģērbu | atģērbām | atģērbšu | atģērbsim |
| 2. pers. | atģērb | atģērbjat | atģērbi | atģērbāt | atģērbsi | atģērbsiet, atģērbsit |
| 3. pers. | atģērbj | atģērba | atģērbs | |||
Pavēles izteiksme: atģērb (vsk. 2. pers.), atģērbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atģērbjot (tag.), atģērbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atģērbtu
Vajadzības izteiksme: jāatģērbj
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus un atģērb.
- Atģērbtie bērni kopā ar vecmāmiņām spēlējās parkos un dārzos.
- Viņa uzmet īsu, vaicājošu skatienu Andrievam, kamēr viesi atģērbj mēteļus un samet stūrī.
- Atģērbj, mitrina ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis ( zīdaiņus aprīvē ar ūdeni).
- Ja cilvēks ir pārkarsis, cietušais jānovieto vēsākā vietā vai ēnā pusguļus, jāatģērbj, ar vēsu ūdeni jāmitrina cietušā piere, kakls un krūtis, jādod dzert vēss ūdens un jāvēdina, radot gaisa plūsmu.