ieķerties
ieķerties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieķeros | ieķeramies | ieķēros | ieķērāmies | ieķeršos | ieķersimies |
| 2. pers. | ieķeries | ieķeraties | ieķēries | ieķērāties | ieķersies | ieķersieties, ieķersities |
| 3. pers. | ieķeras | ieķērās | ieķersies | |||
Pavēles izteiksme: ieķeries (vsk. 2. pers.), ieķerieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieķeroties (tag.), ieķeršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieķertos
Vajadzības izteiksme: jāieķeras
1.Cieši satvert ar rokām, pirkstiem.
1.1.Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) – parasti par dzīvniekiem.
1.2.Virzoties (kam pāri, garām u. tml), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) – parasti par dzīvniekiem.
1.3.Par priekšmetiem, vielām.
3.apvidvārds Iedīgt, iezelt.
Stabili vārdu savienojumiIeķerties brunčos.
- Ieķerties brunčos vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — ļoti iemīlēties (sievietē)
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Suns ar zobiem ieķērās koka zarā un kādu brīdi tajā karājās.
- Taču jau no pirmajiem treniņiem sapratis, ka var ieķerties. "
- Visticamāk, to izmantošu, kad vajadzēs puķuzirņiem, kur ieķerties.
- Izrādās – ap kultivatoru satinusies dzelzs trose, ieķērušies priekšmeti. «
- Uzplaiksnīja karsta iekāre, un viņš aizvien alkatīgāk ieķērās gludenajā ķermenī.