paļubīt
paļubīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paļubīju | paļubījam | paļubīju | paļubījām | paļubīšu | paļubīsim |
| 2. pers. | paļubī | paļubījat | paļubīji | paļubījāt | paļubīsi | paļubīsiet, paļubīsit |
| 3. pers. | paļubī | paļubīja | paļubīs | |||
Pavēles izteiksme: paļubī (vsk. 2. pers.), paļubījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paļubījot (tag.), paļubīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paļubītu
Vajadzības izteiksme: jāpaļubī
Iemīlēties.
Saistītās nozīmes(pa)zaudēt galvu, iemieloties, iemīlēties.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
(pa)zaudēt galvu3 — Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
iemieloties1 — Iemīlēties.
iemīlēties1 — Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
iesamīļāties1 — Iemīlēties.
iedabāties2 — Iemīlēties.
svapehatsja1 — Iemīlēties.
samīlēties1 — Iemīlēties (kādā).
ieskatīties3 — Sākt izjust patiku, iemīlēties.
iekosties4.2 — Iemīlēties.
iesaļubīties1 — Iemīlēties.
pazaudēt galvu3 — Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
Hiponīmi
iemīlēties līdz ausīm1 — Ļoti iemīlēties.
iesagrābties2.1 — Ļoti iemīlēties.
ietrakt1 — Bezprātīgi iemīlēties.
nelaimīgi iemīlēties1 — Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
Avoti: KiV