ieķert
ieķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieķeru | ieķeram | ieķēru | ieķērām | ieķeršu | ieķersim |
| 2. pers. | ieķer | ieķerat | ieķēri | ieķērāt | ieķersi | ieķersiet, ieķersit |
| 3. pers. | ieķer | ieķēra | ieķers | |||
Pavēles izteiksme: ieķer (vsk. 2. pers.), ieķeriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieķerot (tag.), ieķeršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieķertu
Vajadzības izteiksme: jāieķer
1.Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
1.1.intransitīvs
1.2.intransitīvs Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
2.Strauji satvert, saņemt.
3.sarunvaloda Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
3.1.intransitīvs
4.apvidvārds Noķert (zivi).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nebija jau no kā to vīnu taisīt, bet ieķert gribējās.
- Taču visvairāk satriec viņas rokas, kas ieķērušās mīļākajam sprandā.
- Ješkam nepatīk Maška, un viņš nekavējas ar zobiem ieķert viņai plecā.
- – Daiena, izbeidz, tu esi ieķērusi par daudz.
- Meitene par daudz ieķērusi vīniņu, tas arī viss.