peļot1
Lietojuma biežums :
peļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | peļoju | peļojam | peļoju | peļojām | peļošu | peļosim |
2. pers. | peļo | peļojat | peļoji | peļojāt | peļosi | peļosiet, peļosit |
3. pers. | peļo | peļoja | peļos |
Pavēles izteiksme: peļo (vsk. 2. pers.), peļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: peļojot (tag.), peļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: peļotu
Vajadzības izteiksme: jāpeļo
pelīt apvidvārds
Medīt peles (parasti par kaķi).
Avoti: ME, EH, LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noteikti izvairieties bērnu pārvilināt savā pusē, peļot otru vecāku.
- pirmā pļava nopļauta, tajā peļo vanagu pāris un lapsa.
- Rīta agrumā peļot iznāk lapsas un blakus gotiņām un zirgiem reizēm ganās arī stirnas.
- No āra ieskanēja pakavu klaudzieni, atsitoties uz tapas, un vīru saucieni, kas pavadīja metienus gan uzgavilējot, gan peļot.
- Rīgā glezna tehnisku iemeslu dēļ atgriezās ar novēlošanos, taču raisīja sabiedrībā lielu interesi – gandrīz visi kritiķi to pieminēja recenzijās, gan peļot, gan vērtējot atzinīgi.