peļotājs
peļotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | peļotājs | peļotāji |
| Ģen. | peļotāja | peļotāju |
| Dat. | peļotājam | peļotājiem |
| Akuz. | peļotāju | peļotājus |
| Lok. | peļotājā | peļotājos |
peļotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | peļotāja | peļotājas |
| Ģen. | peļotājas | peļotāju |
| Dat. | peļotājai | peļotājām |
| Akuz. | peļotāju | peļotājas |
| Lok. | peļotājā | peļotājās |
Kaķis, kas daudz, veiksmīgi medī peles.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķickaziņa ir kaķcilvēks, viņa draudzējas ar visiem apkārtējiem peļotājiem — tie viņu pazīst un staigā pakaļ, astes izslējuši, ņaudēdami smalkās, spiedzīgās balstiņās.
- Pēc kāda speciālista domām , reģistrētais čempions peļotājs bija svītrains runcis , kurš dzīvoja rūpnīcā Lankašīrā , kur savā ļoti ilgajā divdesmit trīs gadu mūžā noķēra vairāk nekā 22 0 peļu