kurpīte
kurpīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kurpīte | kurpītes |
| Ģen. | kurpītes | kurpīšu |
| Dat. | kurpītei | kurpītēm |
| Akuz. | kurpīti | kurpītes |
| Lok. | kurpītē | kurpītēs |
1.Dem. → kurpe.
2.formā: daudzskaitlis Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, ~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
Stabili vārdu savienojumiDivkrāsu kurpīte. Dzeltenā kurpīte.
- Divkrāsu kurpīte taksons — kurpīšu suga ("Aconitum x cammarum")
- Dzeltenā kurpīte taksons — kurpīšu suga ("Aconitum lasiostomum")
- Henrija kurpīte taksons — kurpīšu suga ("Aconitum henryi")
- Kārmaikla kurpīte taksons — kurpīšu suga ("Aconitum carmichaelii")
- Lamarka kurpīte taksons — kurpīšu suga ("Aconitum lamarckii")
- Zilā kurpīte taksons — kurpīšu suga ("Aconitum napellus"), indīgs ,dekoratīvs augs
3.apvidvārds Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
Avoti: DaE, LLVV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar dzirkstošām dimanta kurpītēm viņa staigā pa mīkstiem baltas miglas paklājiem…
- Arī viņai saplīsa kurpīte un sievietes ķibele izvērtās par īstu šovu.
- Savu tēlu viņa bija papildinājusi ar smalkām kurpītēm un krāšņām rotām.
- ● kurpes un kurpītes ar siksniņām, lai pielāgotos bērna kājai;
- Bet vismaz kādas ārzemju mantas atveda, bērniem drēbītes, kurpītes.