polonēze
polonēze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polonēze | polonēzes |
| Ģen. | polonēzes | polonēžu |
| Dat. | polonēzei | polonēzēm |
| Akuz. | polonēzi | polonēzes |
| Lok. | polonēzē | polonēzēs |
Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Balli ievadīja polonēze, ko audzēkņiem iemācīja mūzikas skolotāja Laila Valtere.
- Polonēze nebija vienkārša pastaigāšana tās klasiskajā izpratnē, bet īsta deja.
- Likās, kuru katru mirkli var sākties dzeršanas rotaļas vai polonēze.
- Ceremonijas nobeigumdaļā vērēja skatīt graciozo un izsmalcināto deju – polonēzi.
- Poļu kultūras klubā es dziedu poļu korī " Polonēze".