dancis1
dancis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dancis | danči |
| Ģen. | danča | danču |
| Dat. | dancim | dančiem |
| Akuz. | danci | dančus |
| Lok. | dancī | dančos |
1.Deja1.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
deja1 — Mākslas darbs ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku; attiecīgo kustību kopums.
Hiponīmi
alemande1 — Lēna deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā; radusies Vācijā, kopš 16. gs. izkopta Francijā.
allemande1 — Sena, mierīga rakstura deja lēnā tempā.
bačata1 — Dominikānā radusies deja, ko dejoja lauku ballītēs, dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm.
baronga1 — Rituāla baliešu deja, kas veltīta mītiskajai būtnei Barongam - puslauvam, puspūķim.
beguine1 — Latīņamerikas deja mierīgā ritmā.
bergamaska1 — Sena itāliešu deja četru ceturtdaļu taktsmērā.
blekbotoms1 — Sarīkojumu deja ar straujām un stūrainām kustībām (20. gs. 20. gados).
bosanova1 — Mierīga sambai līdzīga deja, cēlusies Brazīlijā, 20. gs. 60. gadu sākumā.
bostonvalsis1 — Liriska, nereti arī sentimentāla rakstura amerikāņu salona deja, lēnā valša paveids 3/4 taktsmērā.
breikdānss1 — Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements.
breiks1 — Dinamiska deja ar akrobātikas elementiem; populāra 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; breikdānss; breikdenss.
bugivugi2 — Ātra, ritmiska deja.
buto2 — Japāņu laikmetīgā deja un kustību mākslas forma, kas izveidojusies vācu ekspresionisma, postmodernās dejas un Japāņu tradicionālā teātra ietekmē.
čačača1 — Latīņamerikas tautu deja; sarīkojumu deja, kurā izmantoti šīs dejas elementi.
calata1 — Sena itāliešu deja, izpildāma divdaļu taktsmērā, mierīgā tempā.
čardašs1 — Ungāru tautas deja divdaļu taktsmērā.
čarlstons1 — Amerikāņu sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā.
dāmu deja1 — Deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
dancis2 — Latviešu etnogrāfiska deja.
diksis1 — Sarīkojumu deja.
džaivs1 — Ātra sarīkojumu deja.
džiga1 — Strauja, dzīvespriecīga īru deja.
džigs1 — Ātra deja.
džummas1 — Kāda rindu deja (rotaļa).
fokstrots1 — Sarīkojumu pāru deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā.
folija1 — Sena spāņu un portugāļu deja ar dziedāšanu 3/4 taktsmērā; 18. gs. instrumentālā mūzikālēns, svinīgs raksturs.
forlana1 — Ļoti jautra deja 6/4 vai 6/8 taktī, sastopama 18. gs. sākumā, piem., Baha un Telemana darbos.
fransēze1 — Franču sarīkojumu deja 19. gs. 6/8 un 1/4 taktī ar vairākām tūrēm.
furianta1 — Strauja čehu tautas deja ar raksturīgu divdaļu un trīsdaļu taktsmēra maiņu.
furiants1 — Ātra bohēmiešu deja ar asiem akcentiem un mainīgu taktsmēru.
galjarda1 — Sena itāliešu deja ar lēcieniem mērenā tempā; gaļjarda.
gaļjarda1 — Galjarda - sena romāņu tautu deja, 15.-17. gs. kļuva populāra Eiropā.
galops2 — Strauja 19. gadsimta sadzīves deja divu ceturtdaļu taktsmērā.
gambuha1 — Rituāla baliešu deja.
gvachira1 — Spāniešu deja, kurā 3/4 takts pastāvīgi mainās ar 6/8 takti; izplatīta variētā veidā arī Kubā.
habanera1 — Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
haka1 — Tradicionālā maoru stājas deja ar izkliegtu pavadījumu.
haligali1 — Sarīkojumu deja (20. gs. 60. gadu otrajā pusē).
hiavata1 — Sarīkojumu deja.
hota1 — Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā.
jukuris2 — Aušīga deja.
kačuča1 — Strauja andalūziešu deja ar kastaņetēm.
kadriļa1 — Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika.
kagura1 — Sintoistu kulta rituālā deja, demonstrējot krūtis un ģenitālijas.
kankāns1 — Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
karioka1 — Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā.
keikvoks1 — Sarīkojumu deja 2/4 taktsmērā.
kikapū1 — Sarīkojumu deja.
konga1 — Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
kontradanss1 — 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
kontrdancis1 — Kontrdeja.
kontrdanss1 — Angļu tautas deja 2/4, 6/8 taktsmērā.
kontrdeja1 — Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim.
korrobori1 — Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
korroborisms1 — Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā.
kotijons1 — Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids.
kotiljons1 — Viesību deja, kura sastāv no vairākām atsevišķām dejām (valša, mazurkas, polkas) un rotaļām.
krakovjaks2 — Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē; sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju.
kreicpolka1 — Krustpolka - populāra deja 19. gs. beigās.
krustpolka1 — Populāra deja 19. gs. beigās; kreicpolka.
kujavjaks1 — Mazurkai līdzīga poļu deja mierīgā tempā.
kurante1 — Itāļu cilmes galma deja, sākotnēji 2/4 vēlāk 3/4 taktsmērā.
kviksteps1 — Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika.
lambada1 — Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
lambetvoks1 — Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados.
lansjē1 — Senlaicīga balles deja, kadriļas paveids.
legonga1 — Stilizēta baliešu deja, ko izpilda galvenokārt jaunas meitenes.
letkiss1 — Sarīkojumu deja ar tautasdejas raksturu (populāra 20. gs. 60. gadu otrajā pusē); dejotāji atrodas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
lipsi1 — Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
lupatdancis1 — Deja, kuru izpilda lupatās tērpies vīrietis; tāds, kas staigā skrandās, plukata.
mambo1 — Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
manola1 — Spāņu deja.
maskarāde2 vēsturisks — Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
masteriks1 — Kāda deja.
matasens1 — Joku deja ar koka zobeniem.
matelote1 — Franču matrožu deja, 2/4 taktsmērs, temps dzīvs, straujš.
matlots1 — Franču matrožu deja, līdzīga žīgai1(1).
mazurka1 — Poļu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
medisons1 — Sarīkojumu deja (20. gs. 60. gados).
menuets1 — Cēla, lēna 17. gs. franču deja trīs ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
milarete1 — Kāda deja.
milonga1 — Dienvidamerikāņu deja dziedāšanas un plēšeņu pavadībā, vienkāršā tautā ļoti iemīļota.
minjona1 — Viesību deja, trīs ceturtdaļu taktsmērā; pēc sava rakstura tuva valsim; radās 19. gs. beigās (20. gs. sākumā).
moreska2 — Sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika.
onestep1 — Viesību deja divdaļīgā taktī un ātrā tempā, saukta arī par šīberi; vansteps.
pačanga1 — Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
padedē1 — Pāru deja klasiskajā baletā.
padekatrs1 — Sarīkojumu deja 12/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
padekatrs2 — Baletā - deja četriem dejotājiem.
padespaņs1 — Sarīkojumu deja “pas d’Espagne”, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām; šīs dejas mūzika.
padetruā1 — Baletā - deja trim dejotājiem.
padovana1 — Itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā.
papiljons1 — Balles pāru deja.
pasakalja1 — Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
pasodoble1 — Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika.
passamezzo1 — Sena itāliešu deja no 16. gs. divdaļīgā taktsmērā, paātrā tempā, sastopama svītā līdz 18. gs.
pavana1 — Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās.
pēcdeja1 — Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
polka1 — Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika.
polka mazurka1 — Viesību deja, kas radusies Francijā, apvienojot polkas soļus ar mazurkas ritmu un metru.
polonēze1 — Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika.
pretdeja1 — Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls.
raksturdeja1 — Skatuves deja (piemēram, baleta izrādē) ar tautisko deju elementiem, lielāku izteiksmes līdzekļu dažādību.
regtaims2 — Sarīkojumu pāru deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
reinlenders1 — Vācu cilmes sadzīves deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
rīls1 — Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā.
rokenrols1 — Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
roks2 — Rokenrols - dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
rotaļdeja1 — Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
rumba1 — Vidusamerikāņu cilmes ritmiski spraiga sarīkojumu deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā.
salsa1 — Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
samba1 — Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā.
sarabanda2 — Svinīga franču pāru deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
šeiks1 — Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
šēna1 — Kāda deja.
šēns1 — Kāda deja.
serpentīna1 — Savāda deja.
shimmy1 — Amerikāņu salondeja 4/4 taktī.
skadriņš1 — Kadriļa, pāru deja.
šķēdnieks1 — Kāda deja.
šļūcis1 — Valsis.
šotiņš1 — Veclaiku deja.
steps1 — Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika.
svings2 — Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika.
tamburīns3 — Sena franču deja, ko izpildīja straujā tempā flautas un tamburīna pavadījumā.
tango1 — Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
tarantella1 — Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
tautas deja1 — Senākais sadzīves horeogrāfijas izpildījuma veids; horeogrāfiskā folklora.
tautasdeja1 — Tautas deja.
tautiņdeja1 — Tautas deja.
tedeska1 — Lendleram un valsim tuva deja trijdaļu metrā; izplatīta Eiropā 18. gs. un 19. gs. sākumā.
trepaks1 — Sena ukraiņu cilmes deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
tripaks1 — Kāda sena, jautra deja ar kāju piesišanu.
trots1 — Riksis; kāda deja.
tūsteps1 — Amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados.
tvists1 — Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
valceris1 — Valsis.
valsis1 — Sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
vansteps1 — Ātra sarīkojumu deja.
Saistīts ar
dance macabre1 — Nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam.
danse macabre1 — Nāves deja.
horeogrāfija2 — Kompozicionālā izveide (dejai, deju uzvedumam, baletam).
makabrs1 — Miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi.
solonumurs1 — Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
2.Latviešu etnogrāfiska deja.
Avoti: LLVV, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gatis Šmits) un " Dancis pa trim" ( rež.
- Bet dažs, kuram sirdī plosījās svētku grams, metās dancī.
- Šis " danču" mūzikas sastāvs manām asinīm liek pulsēt straujāk.
- Savukārt pēc tam visi aicināti piedalīties tradicionālajās tautas rotaļās un dančos.
- Kamēr tu mierīgi šņākuļo miegā, baktērijas mutē dejo prieka dančus.