galops
galops vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | galops | galopi |
| Ģen. | galopa | galopu |
| Dat. | galopam | galopiem |
| Akuz. | galopu | galopus |
| Lok. | galopā | galopos |
1.Zirga lēkši; auļi.
2.Strauja 19. gadsimta sadzīves deja divu ceturtdaļu taktsmērā.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toms iecirta Rimrokam papēžus sānos un dzina to galopā uz priekšu.
- Sekoja polka, polonēze, kadriļa, mazurka, galops.
- Tā joprojām domā un domā, kamēr Ritulis jau galopā pie Abramova no tirgus.
- Parasti mūsu ceļojumi mazliet līdzinās galopam pa Eiropu.
- Mugura iztaisnojās, pleci atslāba, un puika vieglā, dejojošā galopā lēkšoja mājup.