dancītis
dancītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dancītis | dancīši |
| Ģen. | dancīša | dancīšu |
| Dat. | dancītim | dancīšiem |
| Akuz. | dancīti | dancīšus |
| Lok. | dancītī | dancīšos |
1.Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu.
2.Spoļu tītaviņas.
Avoti: KV, ViV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ceram, ka Meteņa dancītis noderēs, lai izkustinātu mājsēdes laikā ierūsinātos locekļus, bet pirkstiņspēles patiks mazajiem skolnieciņiem.
- Turklāt Metenim par godu latvju saimniece Brigita Puriņa izcepa tīstokli, bet es izdomāju mazu dancīti, kuru kažokos un velteņos dejojām ģimenes mājas pagalmā.
- Pirmdien, 21. aprīlī, Otrajās Lieldienās, pulksten 15 Bunkas kultūras namā notiks starpnovadu koncerts “ Ar dziesmiņu birzi triecu, ar dancīti laiku vedu...
- Nāc ar mani uz dancīti!
- Aigara mīļākās dejas ir Dejotprieks un Mārtiņa gailīši dancīti veda.