dancot
dancot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dancoju | dancojam | dancoju | dancojām | dancošu | dancosim |
| 2. pers. | danco | dancojat | dancoji | dancojāt | dancosi | dancosiet, dancosit |
| 3. pers. | danco | dancoja | dancos | |||
Pavēles izteiksme: danco (vsk. 2. pers.), dancojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dancojot (tag.), dancošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dancotu
Vajadzības izteiksme: jādanco
2.sarunvaloda Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
3.sarunvaloda Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
Stabili vārdu savienojumiDancot pēc kāda stabules.
- Dancot pēc kāda stabules sarunvaloda, idioma — bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parasti jau par vēstulēm lika dancot, Kristīne jums neliek dancot.
- Viņa vienkārši sakautrējās, bet tā mēs te dancojam un dziedam.
- Un tad ir Spēlēju, dancoju daļa ar Imanta Kalniņa mūziku.
- Šorīt pamodos no tā, ka man muša pa degunu danco.
- Skatāmies, Haris mēģina savu ainu " Spēlēju, dancoju!"