dancināt
dancināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dancinu | dancinām | dancināju | dancinājām | dancināšu | dancināsim |
| 2. pers. | dancini | dancināt | dancināji | dancinājāt | dancināsi | dancināsiet, dancināsit |
| 3. pers. | dancina | dancināja | dancinās | |||
Pavēles izteiksme: dancini (vsk. 2. pers.), danciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dancinot (tag.), dancināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dancinātu
Vajadzības izteiksme: jādancina
1.novecojis Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
2.sarunvaloda Likt dejot (arī lēkāt), panākt, ka dejo (lēkā).
2.1.Panākt, ka (zirgs) iet danceniski.
Stabili vārdu savienojumiDancināt kumeļu.
- Dancināt kumeļu frazēma — likt kumeļam skriet aplī
2.2.Strauji vēzēt (parasti sitot).
Stabili vārdu savienojumi
- Dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru sarunvaloda — sist, pērt
3.sarunvaloda Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
4.apvidvārds Mazliet mētāt bērnu uz ceļgaliem.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams, esam gan dancinājušas šķīvīti, gan garus saukušas.
- Kā atnācu uz Gulbeni, tā atkal sāku dancināt bērnus.
- Viņi leca un dancināja skaļi irdzošās sievietes, kuras šovakar izskatījās pērkamas.
- Es vācieti dancināju, Jo vācietis augstu leca, Jo pakūru uguntiņu.
- Elementārās mācības: dejas stundas ( dancinājusi Elza Drulle).