tautas deja kolokācija
tautas deja
Senākais sadzīves horeogrāfijas izpildījuma veids; horeogrāfiskā folklora.
Saistītās nozīmestautasdeja.
Hiponīmi
bolero1 — Spāņu tautasdeja 3/4 taktsmērā ar raksturīgām trioļu formulām, mērenā tempā, bet spriegā, sakāpinātā raksturā; šīs dejas mūzika.
bričkus1 — Sena tautasdeja.
burē1 — Sena franču tautas rotaļu deja, dzīvespriecīga, dejojama četru ceturtdaļu taktsmērā.
dauluri1 — Gruzīnu tautas deja.
ekosēze1 — Sena skotu tautasdeja, XIX gs. 1. pusē balles deja un visā Eiropā populārs žanrs straujā tempā 2/4 taktsmērā (praktiski tas pats, kas kontrdeja, kadriļa).
fandango1 — Spāņu tautas deja, ko dejo pāros, mērenā tempā; taktsmērs - trīsdaļīgs.
farandola1 — Provansiešu tautasdeja, kurā dejotāji, rokās saķērušies, veido garu ķēdi.
furiante1 — Humoristiska čehu tautasdeja ar negaidītiem akcentiem.
gavote1 — Sena franču tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā, dejojama mērenā tempā.
gopaks1 — Ukraiņu tautas deja, ko izpilda ātrā tempā 2/4 taktsmērā.
haleo1 — Spāņu tautas solo deja 3/8 taktsmērā, mērenā tempā.
hallings1 — Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā.
hambū1 — Zviedru tautas deja 3/4 taktsmērā.
hopaks1 — Bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi.
hora2 — Ebreju tautas deja.
hora1 — Rumāņu tautas deja 6/8 taktī.
idleo1 — Spāņu tautas deja.
islamejs1 — Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids.
juka1 — Kubiešu tautas deja.
kazačoks1 — Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
kolomijka2 — Ukrainas guculu tautas masu deja, pamatfigūra - slēgts loks.
krakovjaks1 — Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
krustdancis1 — Tautas deja.
ļavoniha1 — Baltkrievu tautasdeja 2/4 taktsmērā.
lendlers1 — Austriešu (tautas) deja, līdzīga lēnajam valsim, 3/4 vai 3/8 taktsmērā. 19. gs. sāk. bija modes deja.
lezginka1 — Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
madriļena1 — Madridiete; spāniešu tautas deja.
mizete2 — Sena pastorāla franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
moldavaņeska1 — Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
mugurdancis1 — Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
obereks1 — Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
padovana1 — Itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā.
paspjē1 — Sena franču tautas deja, savdabīgs ātra menueta paveids 3/4 vai 3/8 taktsmērā.
pavana1 — Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās.
plaukstiņpolka1 — Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
reidova1 — Čehu tautas deja, līdzīga polkai.
reidovaks1 — Čehu tautas deja, līdzīga polkai; reidova (redova).
rigodons1 — Sena provansiešu tautas deja, dzīvā, straujā raksturā, tuva kontrdejai vai burē.
rucavietis1 — Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika.
saltarella1 — Itāliešu un spāniešu deja ar ātrām, lēkājošām dejotāju kustībām 3/8 vai 6/8 taktī, ātrā tempā.
sarabanda1 — Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
segidilja1 — Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
siciliāna1 — Sicīliešu deja vai dejudziesma līganā, mierīgā kustībā, trijdaļīgā metrā.
sirtaki1 — Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
sudmaliņas2 — Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
zedenis1 — Kāda latviešu tautasdeja.
žiga1 — Žīga - ķeltu tautasdeja.
žīga1 — Sena ķeltu pāru tautasdeja, kas 17. gs. kļuva par salona deju.
Avoti: LE1